18

Mēs. Latvija, XX gadsimts

by Pauls Bankovskis, Ieva Lešinska (Translator)

Whilst visiting their holiday home in the country, a family discovers a digital camera in the pocket of their grandfather’s overcoat. As their grandfather was well past taking photos or even travelling to the country at the time digital cameras became available, its presence in his pocket, stored in an old leather case no less, is mysterious – almost as mysterious as the images on the camera: pictures that he couldn’t possibly have taken; pictures of the country home from impossible angles, all of which seem to contain blurry, illuminated suggestions of a humanoid shape.

Nearly a century earlier, amidst the chaos wrought by the Russian Revolution, a Latvian soldier deserts his post and travels the country by foot, recording his many strange experiences in a small journal that he keeps hidden in his boot. His encounters with various characters lead him to develop theories on space, time, freedom, and what it means to be human. He wonders, what if time is layered, like a stack of pancakes? And what if a tree, with roots and branches that grow expansively in every direction, in fact enjoys an ideal, perfectly balanced sort of freedom?

The backdrop of this novel is a pivotal moment in Latvian history, however, its scope is much broader. Bankovskis’s story presents a wonderful exploration of what it means to be human, and the ways in which civilisation’s many products can alienate us from the natural world and from ourselves, and simultaneously drive us back into nature’s embrace.

Genres: Historical Fiction, Read For School, Unfinished, Contemporary

186 pages, Paperback

First published January 1, 2014

About the author

Pauls Bankovskis ir latviešu rakstnieks un žurnālists.
Pauls Bankovskis dzimis 1973. gadā Cēsīs, līdz četru gadu vecumam dzīvojis Līgatnē, pēcāk Siguldā; mācījies Siguldas astoņgadīgajā (vēlāk deviņgadīgajā skolā). Pēc tās beigšanas mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV) mākslinieciskās stikla apstrādes nodaļā. Pēc RLMV beigšanas studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļā.
Studiju laikā kā ārštata autors sācis strādāt laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Labrīt", vēlāk arī žurnālā "Rīgas Laiks". 1996. gadā sācis strādāt laikrakstā "Diena" — bijis žurnālists, vēlāk pielikuma "Izklaide", rubrikas "Grāmatas" redaktors, kopš 2001. gada — laikraksta "Diena" interneta versijas Diena.lv redaktors.
Kopš 2006. gada grāmatu apgāda "Liepnieks un Rītups" direktors un žurnāla "Rīgas Laiks" līdzstrādnieks. Strādājis žurnāla "Ir" redakcijā, kopš 2011. gada strādā reklāmas aģentūrā "TBWA Latvija".
Pirmās literārās publikācijas 1993. gadā.
Divreiz godalgots žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursā (1996. gadā par romānu "Laiku grāmata", 2002. gadā par romānu "Misters Latvija"). Par grāmatu "Mazgalvīši spēlē mājās" 2008. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu.
2009. gadā par filmas "Klucis — nepareizais latvietis" scenāriju saņēmis balvu Lielais Kristaps.

Reviews

[Andris · Rating 1 out of 5]

Autors apgalvo, ka šis ir "ideju romāns bez melodrāmas". Esmu lasījis Bankovska “Trakos večus” un tāpēc zinu, ka viņš var daudz labāk. “18” ir pamatīga haltūra, kaut kas pusjēls un nenostrādāts un vienīgais veids kā ko tādu nodrukāt ir tikai šīs sērijas ietvaros, jo pasūtīts ir un pie plāna jāturas – simtgade taču!

plašāk blogā :
https://andrislasa.wordpress.com/2017...

"Varbūt brīdī, kad cilvēks vīna reibumā sāk kaut ko nesakarīgi gvelzt, caut viņu izmisīgi cenšas runāt vīnogulājs?"
(144.lpp, Pauls neuzkrītoši noveļ vainu uz sūdīgām vīnogām)

[Matīss Gricmanis · Rating 5 out of 5]

Varētu pārmest, ka Bankovskis sabojājis grāmatas interpetācijas iespējas, ar to, ka beigās pats, kā autors uzrakstījis kā grāmata ir iecerēta - kā viņš plānojis dabas aprakstus, kā un kāpēc abas sižetas līnijas savijas. To gandrīz jebkurš, kurš urbies cauri literatūrai par to, kā rakstīt, varēs pateikt - nesaki neko savam lasītājam priekšā. Šoreiz es nepiekritīšu - Bankovskis nav rakstījis žanra romānu, bet centies atbildēt uz jautājumu, kas mēs esam. Kas mūs - latviešus - atšķir no citiem un kāpēc mums ir tāda iespēja, kā veidot savu valsti. Otrā atbilde ir samērā vienkārša - tā ir milzīga sagadīšanās. Pirmais jautājums ir sarežģītāks. Romānā latviešu mentalitāte atklājas, kā tāda, kas piemīt cilvēkam, kurš cenšas norobežoties. Nevis ņem savu likteni rokās un urbjas cauri neiespējamības sienai, bet izvairas no sienas un atļauj šim šķērslim diktēt ceļu, tas ir apkārtceļu.

[Aija Ekmane · Rating 3 out of 5]

Divas vai trīs? Divas vai trīs? Ieliku trīs zvaigznītes, bet tāpēc, ka noapaļoju uz augšu vai varbūt aiz cieņas pret autoru, nemācēšu precīzi pateikt. Bet ja nu tomēr beigās rādās divas, tad ziniet, ka es pārdomāju.
Tāds pats haoss kā manā pirmajā teikumā, bija visas grāmatas laikā. Nepameta sajūta, ka autors grib visas savas domas, kas jaucas pa galvu, ietvert šajā grāmatā. To viņš izdarīja, bet ne veiksmīgi.
It kā sāku saprast un uztvert sajūtu, tā, bladāc, pa vidu tiek iespiesta nevajadzīga dabas ainavas detalizācija, tad kaut kāds zinātnisks prātuļojums vai nesaistīts atmiņas uzplaiksnījums. Tad nu lasi un nesaproti, tā kā dienasgrāmata, bet tā kā grāmata, kā īsti uztvert šo literāro darbu. Lēkāšana no zinātniskās fantastikas (piem. tēls fotogrāfijās vai B madāmas apmeklējums) līdz it kā dokumentāliem notikumiem.
Ap simto lapaspusi piespiedu lasīt tālāk, divi noslēgumi apstiprina autora nespēju nokoncentrēties uz grāmatu, pēcvārds varēja izpalikt, kļūst skaidrs, kāpēc dabas skati likās ielīmēti mākslīgi.
Man patīk vēsturiski romāni par Latviju un cilvēkiem tajā, tāpēc arī visu grāmatu gluži nenorakstu un dažas zvaigznītes arī ir pelnījusi.

[KasparsAK · Rating 1 out of 5]

Bankovskis raksta daudz un visu laiku gribas cerēt, ka varbūt beidzot būs. Bet atkal nav.

[Kārlis · Rating 1 out of 5]

Finally finished. Wrote pretty much all of my thoughts in status updates because I wanted to share to the world just how awful this book is. No redeeming qualities (except maybe for deep, philosophical questions that, too, were out of place). Just, no.

Here are the status updates for easier reading:

February 15, 2018 – Finished Reading
February 14, 2018 – page 145
82.86% "The main problem for me here is that the author doesn't know the difference between a story and scientific literature. The protagonists go on such long tangents that you forget you're reading a story with characters and emotions. These tangents are more like ToK essays than anything else - seemingly deep but actually shallow. Even if the author's aim was to write a hybrid, this is definitely a failed attempt."
February 14, 2018 – page 126
72.0% "There IS one element in this book that's so bad it's funny - every time the protagonist leaves a person, after leaving there is something written among the lines of "After several years, I heard he/she was caught, arrested, and executed". It's like there's a curse on him that must be satisfied by leaving a trail of repetitive and unoriginal death after him."
February 14, 2018 – page 120
68.57% "One more reason the author is disconnected from reality - once the protagonist is surrounded and in mortal danger, probably the last moments of his life, he starts contemplating the four types of responses people have when in a life-or-death situation and the reason why there are such responses. I mean, what was going on in Bankovskis' mind when writing this arrogant bullshit?"
February 4, 2018 – page 80
45.71% "Upon seeing the protagonist dabble in Theory of Knowledge questions and talk about perception, I hate him with all my heart."
January 28, 2018 – Shelved as: dropped
January 28, 2018 – page 44
25.14% "This progress acts as a bookmark because I have to return the book to the library. Whoops :'D"
January 25, 2018 – page 31
17.71% "The protagonist (archer) is so close to becoming the epitome of i-am-very-smart. Thinking that he's better than others because he's a "pessimist with common sense", using "fancy" and totally not overused references like Dante's Divine Comedy. Ugh"

[Rasa · Rating 4 out of 5]

ļoti patika, bija neliela mistiska intriga, sasaiste ar mūsdienām aktuāla

[Alan (the Lone Librarian rides again) Teder · Rating 5 out of 5]

In Search of Lost Time* in Latvia
Review of the Vagabond Voices english translation paperback (2017) of the Latvian language original (2014)

July 13, 2020 Update: RIP Pauls Bankovskis (March 10, 1973 - July 12, 2020)

Pauls Bankovskis' meditation on Latvian independence is framed within a mystery that hints at time-travelling projections which are fleetingly captured through the medium of digital cameras. The solution** to the mystery is never stated explicitly and the reader is left to draw their own conclusions through the clues that the author provides in the novel and somewhat more clearly in an Afterword.

The story has a present-day protagonist (who seems to not-so-coincidentally be the same age as the author) who retrieves a digital camera from their family's summer home near Miķeļtornis on the Northern Seacoast of the Courland Peninsula in Western Latvia. The images rather blurrily show a human figure in the vicinity of the same landscape, but they seem to come from a time when the trees and buildings were not the same as in the present-day.

Meanwhile, the majority of the story is contained in two sections of journal entries made by a Latvian deserter from the Tsarist Army (later he is a de facto deserter from the Bolshevik Red Army) who travels extensively through Latvia on foot almost from one end to the other, first as he evades the WWI German Army Forces and later as an agent of the Independent Latvia movement. The travels encompass everything from manor houses to sanatoriums where he has discussions on wide-ranging and often esoteric subjects. The climactic event, which is actually very low-key, is his witnessing the declaration of Latvian Independence on November 18, 1918. There is a connection between the soldier and the present-day protagonist which isn’t revealed until the very end so I'm not going to spoil it here.

I would expect that there will be many artistic commemorations of 1918's Baltic Independence in Estonia, Latvia and Lithuania in the year to come, but I don’t expect that any will be as mind-bendingly entertaining as this cross-over novel of historical fiction with magic realism/science fiction by Pauls Bankovskis.

Thanks to Vagabond Voices for shipping the book ahead of the official publication date and thanks as well for their continuing terrific translations series called Changelings, see further at https://www.vagabondvoices.co.uk/book....

* I’m not just pulling the À la recherche du temps perdu reference out of thin air. The author himself refers to "the taste of the madeleines” towards the end of the book.

**Since the soldier from 1917-18 is presumably the one whose image is appearing on the camera images, the question remains… who or what is “taking” the photos or “projecting” the images through time. The solution that seems to be suggested is that it is the animistic energy contained in the trees. i.e. the trees are taking the pictures. Just my interpretation, but note that a number of times the photographs seem to originate from locations where only trees stand. Also note the discussion of post-humanitarian science especially in reference to trees. I’m not sure whether the latter is an actual thing, but it is certainly suggested with the presumably invented literature references in the book.

[Marta · Rating 2 out of 5]

Bērnībā biju liels history junkie. Gandrīz, gandrīz pat iestājos vēsturniekos, tikai rotācija un sagadīšanās pataisīja mani par filologu. Mans jājamzirdziņš, protams, bija 19. gs. un 20. gs. pirmā puse. Viss šis ievadiņš... Nus, es ļoti cerēju, ka šis būs lielisks romāns, bet... Pagāja divi mēneši, lai es tikyu pāri pirmajām desmit lappusēm.

Galvenā pretenzija man ir pret vēstījuma formu. 20. gs. sākuma anonīmā latviešu bāleliņa-Bonda pārdomu vāvuļojumi ir pārlieku uzkrītoši 21. gs. Bankovska domu līkloči. Tas zināšanu dziļums un atklātās idejas ir... Nu. Acīs krītošs anahronisms, ja tiek attiecināts uz tā laika pašpasludinātu ateistu, kas vīpsnā par ezotēriku. Jungiski izteikumi tādā situācijā nestrādā.

Un valoda, valoda. Ar 'kanāli', 'rāsu' krāsas vietā un periodiski izmantotu savienojumu 'vēl vienmēr' ir daudz par maz. Pieņemu, ka postmoderniskā esejas forma, kurā šis romāns ir uztapināts, liktu man piedot visas neveiklības, bet... Sižeta līkņu mezgli nolasās pārāk vaļīgi, pārāk mehāniski un smagi. Nekāda prieka, proziskas organikas.

Vajadzēja uzbliezt pseido-vēsturisku romāniņu, iesēdināt Ukrainas/Krievijas kontekstā, uztriept kaut kādu latvietisko šodienas pesimismu par puvušām saknēm... Un beigās sanāk tāds nekāds teksts...

[Andrzej · Rating 2 out of 5]

It kā jau viss ok. Noskaņa - jā, rudens - jā, valsts, bet...
Kaut kā "uzkrīt" un, kā sacīt jāsaka - tieši "uz kājas", dienasgrāmatas rakstītāja pravietisms - es zinu(nojaušu) kas un kā būs, kas jūs(lasītāj) uztrauks. Skaidrs, ka tā pravietot `mums(lasītājiem)` par to kas notiek šodien, kaut arī pagātnes balsī, ir mazliet smieklīgi.+ Ņemot vērā, ka "18" autors un šī brīža lasītājs tomēr atpazīst un zin šīs dienas kontekstu.
Otrkārt, intuitīvi (bez lielas iedziļināšanās) šķiet, kaut kas dīvains notiek ar dienasgrāmatas rakstītāja valodu - vienu brīdi tajā spēcīgi jūt pirmsLatvijas senlaicīgumu, otru brīdi parādās kaut kas mūsdienīgs izrunā, vārdos, domās un izteikumu kārtībā.
Tātad - šķiet, mazliet pavirši brūvēts teksts, ne īsti noticu bēgšanai, ne - atpakaļ atnākšanai, ne plūšanai pa straumi, ne tam ka Lietas var izdzīvot savu apziņu.

[Egita · Rating 2 out of 5]

Bankovska ideju romānu par Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu 1918.gadā un mūslaikos biju paņēmusi lasīšanai ar domu, ka manas patriotisma jūtas augs augumā, bet tā gluži nenotika. Lai gan atsevišķus grāmatas fragmentus es tiešām izbaudīju, bija sajūta, ka autors gribējis šajās lapās ielikt pilnīgi visas idejas un viedokļus, kas pašu neliek mierā. Iederīgus vai nē, vajadzīgus vai nē. Es visā tajā burzmā apjuku tiktāl, ka daļu autora vēstījuma uztvēru tikai pēcvārdā, bet daļa man tā arī palika tikai nojautu līmenī.

[Laura Tabūna · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata rudenim, veļu laikam un valsts svētkiem.

[Dane Cobain · Rating 4 out of 5]

This book was translated from the Latvian by Ieva Lesinska and I picked it up after my recent trip to Riga to learn more about the Latvian literature scene. Bankovskis’ novel is part of a series of different books by different authors covering the country’s history, and it focuses largely on the events of 1918 when its independence was first declared.

It’s one of those books where it’s more about the ideas that it contains than about the plot or even the characters, and as such it’s occasionally difficult to stay focused on it. It also felt quite experimental as well as deeply philosophical, and I think I would have got more from it if I’d known more about the Latvian struggle for independence. Even so, there were bits that I could tie back to what I already knew, making this a sort of cross between literary fiction, historical fiction and the avant garde. It’s a weird book, but it’s worth reading if you ask me.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Paldies tiem, kas „18” sabalsoja kā Februāra lasāmo grāmatu, jo pati kaut kā biju šo palaidusi garām neievērotu (un vispār mani lasāmie ceļi ar Bankovski līdz šim nav šķērsojušies).
Lai gan darbs pieteikts kā 20. gs. Latvijas vēsturi atspoguļojošs un pārdomas par to, kam īsti mums vajadzīga Latvijas valsts raisošs, man personīgi galīgi nelikās, ka tieši šie aspekti būtu tie svarīgākie un „18” ir tieši par to. Man tās bija ļoti interesantas pārdomas par kopējo apziņu (noteikti aizraujošāka lasāmviela par, piem., Jungu), atmiņu, par lietu dabu...
Taču vienu lietu es nesapratu un jau uzdevu kā jautājumu – kas uzņēma fotosgrāfijas? Tas ir tāds it kā sīkums, kas man krīt uz nerva, ka nesapratu – un var jau būt, ka esmu blonda...
Kopumā gan vērtējums ir ļoti pozitīvs.

[Evija · Rating 3 out of 5]

Skaļi nopūšos.. Gribējās sajust to 1918.gadu, bet kaut kā nesanāca. Liekas, laikmetam vispār nav nekādas nozīmes, jo radītie tēli varētu dzīvot pilnīgi jebkurā laikā un telpā. Vispār tie grāmatā nāca un gāja bez jebkāda pamatojuma: smalki aprakstīta āriene, tēls un pagātne, bet tad pasaka pāris teikumus un prom ir. Izkūp vējā.
Lai arī stāsta pasniegšanas ideja nav slikta, tomēr stipri pārspīlēts likās ar to okulto izpildījumu un sapņiem, kuros plikam jāšļūc pa trubām, jāblandās pa labirintiem un vēl visādi lielāki vai mazāki murgi. Brīžiem pat šķita, ka rakstīts, lai aizpildītu nepieciešamās lappuses.
Vai tiešām visas šīs sērijas grāmatas beigsies ar krahu?

[Olga Poga · Rating 4 out of 5]

Nepievienošos šīs grāmatas kritizētājiem, bet nevaru arī pateikt, ka "18" ir mana mīļākā Bankovska grāmata. Grāmatas "message" man ir pilnīgi skaidrs, kaut gan pieļauju, ka grāmatas premisa vienmēr ir katram sava. Domāju, ka romānā rakstnieks nevis cenšas atrast atbildi, kas mēs, latvieši, esam, bet dod skaidru atbildi, kāpēc mēs esam tādi, kādi esam, pie tam visos gadsimtos. Kā vienmēr izbaudīju Bankovska rakstīšanas stilu un smalko sarkasmu. Tas man viņa darbos visvairāk patīk. Jāatzīst, kaut arī grāmata nav Bankovska lielākais hīts, viņš ir un paliek mans mīļākais mūsdienu latviešu rakstnieks.

[Paula · Rating 3 out of 5]

Bankovskis kā jau Bankovskis. Man ļoti patika grāmatas ideja, bet brīžiem bija grūti lasīt, jo, par spīti salīdzinoši nelielajam apjomam, "sarakstīts" ir daudz. Kopumā grāmata man patika, bet ieteikt citiem laikam vairītos.

[Kristīne · Rating 2 out of 5]

Galīgi ne tas, ko es domāju.

[Pauls Kļaviņš · Rating 4 out of 5]

Šo grāmatu bibliotēkā tiku cilājis vairākkārt, kā Paula Bankovska fans. Bet pieķēros tai šoreiz, nevarējis atrast neko citu ievērības cienīgu. Un veiksmīgi, jo nepētīju cītīgi izdevumu. Kapēc par to rakstu ? Tāpēc, ka jau ticis pie grāmatas beigām ieraugu- tā izdota sērijā "Mēs Latvija XX gs". Un ar atvieglojumu secinu, ka šis mani nepaspēja sabiedēt. Jo nosaukums "18" sākotnēji vedina uz cilvēka 18 gadiem.
Grāmata diezgan raksturīga Bankovskim, pilna ar filozofiskiem meklējumiem, fantastiskām un zinātniski fantastiskām idejām. Bet tas apvienots ar cilvēcisku stāstu, vai dienasgrāmatām. Un stāstiem par brīnišķīgām Latvijas vietām, vai ainavām. Pašķirot un redzot, ka stāstīts par Kurzemes lībiešu krastu, par Irbes- Ventspils bānīti, bija skaidrs, ka tas man.. Jo kurš gan šovasar apmeklēja šīs vietas. Grāmatā piemīt noslēpums, kurš satver lasītāju ar pirmajām lapaspusēm, un neatlaiž līdz pašām pēdējām.
Kopumā vērtēju šo, kā vienu no labākajiem Bankovska darbiem, jo tā sastāvdaļas samiksētas visproporcionālāk un atbilstošāk, atšķirībā no citām viņa grāmatām.

[lavra · Rating 3 out of 5]

Lasot šo romānu, iegāju vairākās filozofiskās jukās un drastiskos kāpumos, kā kritumos. Pēcam, paņemot mazu pauzi, nespēju viegli turpināt manu pārējo dienas daļu. Godīgi sakot, nebiju domājusi, ka tieši šis literatūras stundai nepieciešamais piespiestā ātrā tempā izlasītais romāns izraisīs domas par manu graujošo eksistenci. Varbūt arī tieši šis fakts, ka lasīju ātri un neiedziļinoties tik ļoti cik vajadzētu, sabojāja manu lasītbaudu... bet varbūt arī tāpēc, ka (izņemot grūti sakošļājamās filozofisko pārdomu daļas un riskantās avantūras ar lieliniekiem, vilkiem un citiem zvēriem) pārējo romāna daļu autors reāli tikai yappoja.

[Sabīne Ozola · Rating 3 out of 5]

pagaišā gadsimta dienasgrāmata, dziļas domas, bet ne līdz galam uzrunāja

[guna · Rating 4 out of 5]

ļoti domu raisoša un eksistenciāla grāmata. iesaku.

[Markus Rjabovskis · Rating 2 out of 5]

Lasit soreiz sanaca ta lenak del eksameniem. Gramatas sakums bija labs, pectam aizgaja diezgan liels haoss, autors ipasu uzmanibu veltija filozofijai, teorijam, jegai un patriotismam, sajaucis to visu kopā pārāk traki. Nesapratu arī grāmatas galvano vēstījumu, sajūta, ka izlasiju kādu atrāvumu no stāsta.

[Emīls Sietiņš · Rating 2 out of 5]

Em, nē, paldies.

Grāmatai dodu 2.5 zvaigznes.

Kaut kas par kokiem, kaut kas par fotoaparātu, trakomāju, kaut kas tur notika Krievijā...

Vai nu es nebiju pareizajā noskaņojumā, lai izbaudīto šo grāmatu, vai es vienkarši neesmu spējīgs iedziļināties šīs grāmatas filozofiskajās apcerēs, lai tās kaut nedaudz liktu man aizdomāties. Man pat nav saprotams, kāpēc romāna nosaukums ir "18". Jā, fonā ir 1918. gads, bet tas ir vairāk nojaušams nekā izbaudāms - tā laika politiskie un vēsturiskie notikumi ir ieskicēti ar ļoti vārgu līniju. 99% no grāmatas sastāv no autora centiem filozofiski apcerēt tautu, nāciju, dabu, cilvēces būtību. Uzsvars uz vārdu "centieniem", jo, manuprāt, visi šie apcerējumi ir samērā neveiksmīgi, pie nekā nenoved un neatstāj lasītājā vēlmi turpināt autora uzrakstīto domu gaitu vai pat nonākt pie saviem paša secinājumiem.

Domāju, ka liela daļa cilvēku būs vīlušies šajā grāmatā, jo kopš balstīta uz 1918. gada netkarības pasludināšanas notikumiem, tā tiks uzskatīta par kādu ļoti patriotisku, A. Grīna stila romānu. Mani personīgi neuztrauca tas, ka grāmata ir vairāk domāta kā filozofisku domu savārstījums... Ja vien tās domas būtu atšķetināmas un pie kaut kā novestu. Autors, kurš pats grāmatas pēdējās lapaspusēs atzīst, ka labprāt nevēlētos identificēties ar latviešiem, dodoties starptautiskos lidojumos un jūtas pacilāts, kad tiek uzrunāt angliski, domāju, ir drosmīgs un atklāts sacītais (jā es zinu tas bija iedomāts varonis, kurš to apgalvoja, bet būsim godīgi - šis varonis ir pats Bankovskis). Taču es uzskatu, ka tas varētu atstāt visnotaļ nepatīkamu piegaršu latviešu lasītājam, kurš, patriotisku iemeslu dēļ, ir izvēlējies izlasīt šo romānu (bet, atkal, būsim godīgi - šāda tipa lasītājs nemūžam nebūtu spējīgs tikt cauri šiem savārstījumiem līdz romāna beigu nodaļai).

Varbūt pašam autoram šis romāns bija vajadzīgs, lai personīgi izanalizētu savu piederību latviešu tautai un atšķetinātu sev vien zināmus domu graudus. Vai tas bija vajadzīgs citiem lasītājiem? Man nē.

[Zane · Rating 2 out of 5]

Sāku ar domu, ka gribu izlasīt kaut ko , kas netieši celtu manas patriotiskās jūtas, bet šis darbs ne tuvu to nedarīja. Iesākums daudzsološs, anonīma kara dezertiera piezīmes, kaut kas no vēstures. Jauki. Atsauci uz mūsdienām nesapratu. Tāds vārgs mēģinājums apelēt pie katra paša patriotiskās dziņas un saprašanas. Pavisam noteikti Krimas piesaukšana lika aizdomāties par to cik patiesībā daudz politikas var sabāzt vienā šķietami nevainīgā darbā.

[fleischesser · Rating 2 out of 5]

30% - Latvijas vēsture, patriotisms
70% - KOKI

Katru grāmatu cenšos sākt diezgan optimistiski, arī šajā grāmatā izbaudīju pirmās 80 lpp. Bija interesanti padomāt par idejām ko itkā pauda galvenais varonis. Diemžēl otrā grāmatas daļa lielākoties bija bezsakarīga. Tika vai nu runāts par kokiem vai arī par to cik Latvija ir nožēlojama zeme ar nožēlojamu tautu.
Skaista dāvana Latvijai simtgadē! <🇱🇻3

[Digna · Rating 5 out of 5]

Izcils stāsts! Pat nebiju gaidījusi tik daudz cilvēciskas filozofijas šī autora darbā. Nepamet sajūta, ka kopsavilkumā izlasītas daudzu manu paziņu pārdomas par Latviju un latvisko. Un tā valoda!! Prieks lasot sajust, ka tā ir oriģinālliteratūra!

[Dace · Rating 3 out of 5]

Sajūsmu par šo grāmatu nesaprotu. Nav protams pavisam slikti, bet galīgi nepamet tāda nepabeigtības un sižeta nepārdomātības sajūta..

[Kitija · Rating 1 out of 5]

nespēju uztvert ne mirkli un padevos. vienkārši padevos.

[Didzis Stalīdzāns · Rating 3 out of 5]

Bija vietas, kuras aizrāva, bija vietas, kurās īsti nesapratu, kā ta man īsti tagad jāuzvedās, t.i. ko tas autors grib panākt. Par to ideju, kas grāmatas beigās atklājās arī tās trīs zvaigznes.

[tu zini, kas es esmu · Rating 3 out of 5]

Sabrūk gabalos