Eināra Pelša piektajā dzejas grāmatā, kas izdota ar pseidonīmu Demon, apkopoti eksperimentāli teksti, kuros autors izmantojis gan vizuālās mākslas elementus un digitālā laikmeta grafiskās zīmes, gan dažādu valodu tekstu fragmentus, datora veiktus tulkojumus un arī citu autoru tekstus, azartiski saspēlējoties ar kolēģu dzejnieku radīto. Atbildot uz autora lūgumu, grāmatai savus tekstus atvēlējuši Arvis Viguls, Dmitrijs Kuzmins, Dmitrijs Sumarokovs, Roma Voroņežskis, Andrejs Sen-Seņkovs un citi dzejnieki, savukārt cikls "12 mēneši" radīts kopā ar dzejnieku Andi Surguntu.
Beidzot man izdevās izlasīt Condomu, ja nodarbi pie šīs grāmatas tā vispār var nosaukt... Drīzāk tas atgādina nemitīgi mēģinājumu to uzvilkt no otras puses, līdz brīdim kamēr atskārsti... ka procesa laikā pats esi izdrāzts, vismaz vairākas reizes nemanot. Tāpēc jūs nemaz nenožēlosiet, ja Demons ar visu kondomu ienāks arī jūsu mājās.
UZMANĪBU!!! IZLASI UN DALIES, LAI ZIŅA SASNIEDZ PĒC IESPĒJAS VAIRĀK ĻAUŽU! Kārtējais (KĀRTĒJAIS!) pierādījums, ka mums melo un "pandēmija" ir izdomāta, lai mūs ierobežotu. Vārds dīkstāve* ticis jau izmantots 2017. gadā (!!) iznākušajā Demon krājumā "Condom". Demon + dīkstāve + neskaitāmi kodi, ko saprast var tikai inteliģence**, kas vēlas mūs padarīt apspiestus, ietverti šajā grāmatā. Sakritība? Nedomāju gan!
Nedaudz tas dancis tiešām griež tikai uz apli - Vērdiņš savā jaunākajā krājumā Gatavā dzeja pievēršas Preiļu dancim, šī danča virstēvs Pelšs velta vāku Vērdiņam. Bet nesūdzos tas ļauj man par kripatiņu gudrākai justies, kaut ko atpazīstot tik pārblīvētā tekstu kopumā. Atvainojos, dzejoļu kopumā. Es labprāt nocitētu savu mīļāko dzejoli, bet nevaru uz klaviatūras atrast atbilstošus simbolus.
Mani kaitina, kad ar mani šitā joko, varbūt ņirgājas. Tajā pašā laikā es patiešām dievinu šo sajūtu, šo mēģināšanu atšifrēt tekstu, autoru un viņa nolūku pret lasītāju. Varētu jau palasīt intervijas***. Jebkurā gadījumā - tajā visā kaut kas ir. Manā gadījumā - atklāšanas prieki. 3arpus zvaigznes, apaļoju uz augšu, jo dzeru vīnu.
* varbūt tā bija vietsēde, neatceros un slinkums meklēt. ** šī ir atsauce uz neskaitāmajiem grāmatā ietvertajiem aktārtojumiem, kas, nē, nē, nē, nemaz nav vienādi, un šī savukārt ir atsauksme uz man tik mīļo Ģertrūdi Stainu, ko lasa tikai intelektuāļi, tātad... secinājumus izdariet paši. ***ai, bet arī slinkums. ****Laimīgu Jauno gadu!
..atnesa man grāmatu pats izdevējs šodien, ņēmos darbā to uzreiz izlasīt. dizains jau bezgala jauks, lapaspuses – glancētas, šad un tad arī lasāmas (jo ar tekstu). bet saturisku baudījumu īsti neguvu, tikai vizuālu ceļojumu starp lapaspusēm. liktu vēl vienu zvaigzni par grāmatai līdzi nākošo kondomu, bet to citreiz ;)
Grāmata ir patiess mākslas darbs. Tas nav parasts dzejoļu krājums. Atverot grāmatu, pāsteidz katra lappuse. Autora stāstījums par šedevra tapšanas procesu, katram stāstam piešķir pavisam dziļāku nozīmi. Grāmatu ieteiktu dāvināt meitenei. Lai izdevies vakars!
Vienreiz paņemot rokā šāda tipa grāmatu un cenšoties saprast, kas ar to visu domāts, ir interesanti, bet, ja otrreiz ko līdzīgu autors radītu, es vairs nesajūsminātos. Formāts un saturs domāts mirkļa efektam, citu jēgu nesaskatu, ja tāda vispār ir šai grāmatai :D